Metodiskie materiāli
Trešdiena, 25 Marts 2015 13:06

Veselības izglītība

Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

Fragments no Valsts Izglītības un satura centra metodiskā materiāla.

Metodiskā materiāla mērķis ir veicināt veselības izglītības jautājumu apguvi vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā, nodrošinot zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu par katra cilvēka personīgo atbildību par savu veselību un iespējām ietekmēt gan savu šodienas, gan nākotnes veselības stāvokli.

Metodiskajā materiālā tiek akcentēti šādi aspekti:

• dzīvība un veselība kā vērtības;

• ikdienā iespējamās neveselīgās situācijas, kas var ietekmēt personīgo (indivīda) un līdzcilvēku

veselību;

• veselīgas uzvedības principi, kas nepieciešami atbildīgu un veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.

Metodiskais materiāls var tikt izmantots, lai īstenotu Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumos Nr. 281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” un Ministru kabineta 2000. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” noteiktās prasības.

Jauniešus var uzskatīt par neveselīgas uzvedības riska grupu, jo viņiem bieži rodas vēlme pārbaudīt savu neatkarību, veidot personīgo identitāti un paplašināt sociālo dzīvi. Tāpēc jaunieši regulāri eksperimentē ar dažādiem uzvedības veidiem, turklāt liela daļa no tiem ir neveselīgi – sākot ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu līdz pīrsinga vai tetovējumu iegūšanai. Lai gan informācija par neveselīgu rīcību (piemēram, mazkustīgu dzīvesveidu, smēķēšanas kaitīgumu)

ir plaši pieejama, tomēr it īpaši bērni un jaunieši ignorē to, ko ir dzirdējuši vai mācījušies. Tas saistāms ar smadzeņu daļu atšķirīgu attīstību dažādos vecuma posmos. Pubertātes laikā strauji attīstās tā smadzeņu daļa, kas atbild par emocionālo un sociālo komunikāciju, bet smadzeņu daļa, kas atbild par kritisko domāšanu, attīstās vēlāk (tā nobriest līdz 25 gadu vecumam). Tādējādi nevajadzīga riska uzņemšanās novērojama biežāk, ja jaunieši ir draugu, vienaudžu vidū vai kompānijā. Šādu rīcību nosaka:

• apkārtējās grupas ietekme;

• vēlme tikt uzņemtam grupā (kompānijā);

• vēlme iekļauties grupā (kompānijā), netikt atstumtam;

• nevēlēšanās neko skaļi teikt, kad nākas rīkoties neveselīgi.

Viedokļi par veselīgu dzīvesveidu ir dažādi, tomēr šādas galvenāsiezīmes izdala lielākā daļa veselīga dzīvesveida piekritēju:

• uzturs – tā pietiekamība un kvalitāte;

• izvairīšanās no slimību riska faktoriem – tabakas, alkohola, narkotikām un nevajadzīgas medikamentu lietošanas;

• daudzveidīgs un saskanīgs dzīves ritms – produktīvs un kvalitatīvs darbs mijas ar daudzveidīgu atpūtu;

• dzīve veselībai drošā un piemērotā vidē – bez piesārņojuma, attiecīgajai klimata zonai neraksturīgām izmaiņām;

• spēja uzturēt labvēlīgas attiecības ar apkārtējiem – pārvarēt attiecību problēmas un veidot savstarpēji saskanīgas un cieņpilnas attiecības ar apkārtējiem.

Dzīvesveids ir ieradumu kopums – tās ir darbības, kuras ikdienā veic cilvēks.

Veselības veicināšanas mērķis un saturs.

Veselības veicināšana ir process, kas iedrošina cilvēkus apzināties un kontrolēt veselību ietekmējošos faktorus un tādējādi uzlabot savu veselību. Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka veselības veicināšana ir dzīves resurss, kas dod iespēju cilvēkam dzīvot individuāli, sociāli un ekonomiski produktīvu dzīvi. Tas ir pozitīvs koncepts, kas apvieno sociālo un personisko resursu (fiziskie, garīgie un dvēseliskie resursi) nozīmību.

Veselību veicinošie pasākumi tiek vērsti nevis uz vienu konkrētu indivīdu, bet gan uz sabiedrību, kādu tās daļu vai sabiedrības grupu, ko raksturo ģeogrāfiski, sociālekonomiski, vecuma, dzimuma, kultūras vai citi kritēriji (piemēram, konkrētas pašvaldības iedzīvotāji, maznodrošinātie, jaunieši, sievietes, nodarbinātie

vienā uzņēmumā, vienas izglītības iestādes izglītojamie, vienā pašvaldībā dzīvojošie). Līdz ar to, uzrunājot sabiedrību, vienlaicīgi tiek uzrunāts arī katrs indivīds, mainot viņa attieksmi pret veselības saglabāšanu.

Galvenokārt veselības veicināšanas pasākumu mērķi ir šādi:

• samazināt atkarību izraisošo un veselību ietekmējošo vielu lietošanu;

• palielināt fizisko aktivitāšu daudzveidību;

• veidot izpratni par veselīgu un pilnvērtīga uzturu;

• mazināt traumatismu un vardarbību.

veselības veicināšana skolā

Pasaules Veselības organizācijas eksperti ir norādījuši, ka sabiedrības veselības veidošana jāsāk jau no bērnības.

Veselības veicināšana lielā mērā ir veselības izglītība, kas vērsta uz aktīvu rīcību, kurā būtiska nozīme ir izglītības iestādēm.

Izglītošanā nozīme ir ne tikai zināšanām par veselību, ko pedagogs var sniegt izglītības procesa laikā,

bet arī veselības prasmju apguvei un attieksmju izveidei, ko nosaka arī pašas izglītības iestādes vide un psihosociālais klimats. Izglītojamo līdzdalība skolas vides uzlabošanā pilnveido viņu zināšanas, prasmes un pozitīvu attieksmi pret vidi un veselību.

Visbiežāk veselības izglītība tiek apgūta mācību stundu vai dažādu projektu laikā. Izglītības iestādēs iespējams īstenot, piemēram, šādas aktivitātes (skatīt arī šīs nodaļas praktiskos piemērus):

• vecāko klašu izglītojamajiem sagatavot mācību materiālus par kādas veselības izglītības tēmu

jaunākiem skolasbiedriem (darba lapas ar krustvārdu mīklām, spēlēm u. c.);

• veikt pētījumu par neveselīgas uzvedības piemēriem skolas vidē – novērtēt izglītības iestādē

piedāvātās ēdienkartes atbilstību veselīga uztura pamatprincipiem vai analizēt, cik droši skolēni

pārvietojas gaiteņos un pa trepēm (somu novietojums gar sienām, sēdēšana uz trepēm, kustības

virziens, ātrums);

• veikt pētījumu par aktīvās atpūtas iespējām pašvaldībā;

• veikt pētījumu par smēķēšanas situāciju apdzīvotajā vietā – mikrorajonā, pagastā;

• skatīties filmas par drošības un veselības jautājumiem un pēc tam organizēt diskusijas.Izglītojamos ieteicams iesaistīt arī ārpusskolas aktivitātēs – jauniešu iniciatīvas centros, dažādos pulciņos, sporta, mākslas, deju vai mūzikas nodarbībās. Ārpus skolas pavadītajā laikā tiek attīstītas prasmes, izpratne un spējas, kas savukārt veido attieksmi pret veselīgu dzīvesveidu. Bērnu un pusaudžu

aktivitātes veiksmīgi spēj uzrunāt arī pārējo mērķauditorijas daļu pašvaldībā (piemēram, bērnu radošo darbu izstāde par veselības jautājumiem, kas izvietota viegli pieejamās pašvaldības telpās, bibliotēkā, kultūras centrā…

Ar visu materiālu var iepazīties šeit:

http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/veselibas_izglitiba_vispvid_un_profizgl.pdf

Lasīt 5351 reizes

Aptauja

Kurš aktīvās atpūtas veids Tev patīk vislabāk?

Notikumu kalendārs

June 2018
M T W T F S S
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1