Trešdiena, 14 Novembris 2018 12:03

Helmuts Rodke – par sēžas muskuļiem

Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

Vāji sēžas muskuļi, bet 14 gados viņš - pilnas slodzes sportists?
Tas ir, piedodiet, kāds joks, eksperiments, apzināts risks vai kā?

No dabas varenākie muskuļi mums ir gūžas atliecēji, galvenokārt Gluteus Maximus. Tas ir pats centrs, kas veido stāju, satur un koordinē visu ķermeni gan uz augšu, gan uz leju. Bet daudziem pēc 12 gadiem tieši tas ir vājākais posms. Nereti līdz pat sportiskās karjeras beigām un visu atlikušo dzīvi, kaut gan risinājums ir bijis pavisam blakus.

Sēžas muskuļu vājums traucē progresēt vismaz 70% sportistu. Un gandrīz vienlaikus viņiem var diagnosticēt iegurņa muskuļa Piriformis pārslodzi vienā pusē, kas treniņus pavada gadiem ilgi. Rezultātā - šķība mugura, savilkta plecu daļa un, iespējams, iespiests sēžas nervs, kas izstaro sāpes pa kāju uz leju. Attēlā visu anatomiju var labi redzēt.

Praktiski Gluteus vājums izpaužas kā mazjaudīga pārvietošanās un pārslogoti ceļi. Ir tā, ka atsperoties - iztaisnojot kāju, gūžas un ceļa locītava nostrādā gandrīz vienlaikus, bet potīte nedaudz vēlāk.
Ja gūžas daļā trūkst spēka, tiek pārslogoti augšstilba priekšējie muskuļi ar visām izrietošām sekām, ieskaitot krustenisko saišu plīsumu. Viena epizode, un tu esi slimnīcā...

Protams, šis muskuļu disbalanss iespaido kustību tehniku un sportista subjektīvo "varēšanas" sajūtu. Faktiski šie 70% sportistu nemaz tā īsti neprot skriet vai atsperties, izmantojot gurnus. Viņi visu dara "ar kājām", vāji ieslēdzot pārējo ķermeni, kas ir neefektīvi. Diemžēl liela daļa sportistu vispār nekad nepiedzīvo lielu jaudu sēžas muskuļos...

Gluteus vājums liek ātrāk nogurt, traucē sabremzēšanu, amortizēšanu, padara lēnāku kustības virziena maiņu, sevišķi turp-atpakaļ (teniss). Daudzi skrējēji-amatieri skrien saliekušies vienkārši tāpēc, ka trūkst spēka, kas notur stāju. Gluži kā veci cilvēki, kuriem arī vairs nav spēka sēžas daļā.

Te mēs arī nonākam pie gurna funkcionalitātes. Ķermeniskas spējas, kas atšķir augsta līmeņa sportistu no pārējās masas. Pirmkārt tā nozīmē spēku! Diezgan eksplozīvu spēku. Un tas ir iegūstams nebūt ne ar vingrinājumiem režīmā "tavs dibens degs!", ar ko tiek kārdināti daudzi sporta klubu apmeklētāji. Jo tas dod tikai nogurumu, augstu pienskābes līmeni un sāpes. Bet ne spēcīgus saistaudus (liela uzpumpēta pēcpuse tik un tā var būt lēna, sportā nederīga un nefunkcionāla).
Otrkārt tā ir atstrādāta kustību tehnika, kur zemskares - amortizēšanas brīdī gurns zemapziņā ieslēdzas PRIEKŠLAIKUS, un, piemēram, skrienot, veic t.s. "apsteidzošo grābienu." Jāpiebilst, ka funkcionalitātes trūkums parasti ir galvā, nervu ceļos.

Apkārt gūžas locītavai ir ļoti daudz muskuļu un cīpslu, kas tā vien gaida slodzi un trenēšanu. Cik spēcīgs šis rajons var būt?
Ja jūs varat iztēloties iešanu izklupiensolī ar smagām hantelēm rokās vai stieni uz pleciem, tad tas vēl ir tikai pirmais līmenis. Principā gūžas rajons pilnīgi mierīgi var izturēt vairāk nekā tonnu uz vienu kāju, un attīstīt milzīgu jaudu 5-6 milisekundēs.
Un tas nav nekas pārdabisks. Vien augsta līmeņa tenisa, basketbola, kalnu slēpošanas, daiļslidošanas, hokeja, bobsleja, skeletona vai vieglatlētikas norma. Rebeka Koha piebilstu, ka noteikti arī svarcelšanas.

Šāds spēks ir iegūstams ar speciāliem vingrinājumiem īpašā tehnikā. Pietupieni, vilkme, iesēšanās uz vienu kāju, lēcieni dziļumā utt. Pusaudžiem un jauniešiem labākais līdzeklis ir sagatavotībai atbilstoši ievad-vingrinājumi + vieglatlētikas lēcieni. Izpildāmi arī uz vietas fitnesa zālē.

Vai sportā var iztikt ar knapi, pavirši attīstītu sēžas daļu? Diez vai. Patiesībā ķermeņa centram ir vajadzīga milzīga spēka rezerve, kas cilvēku padara konkurētspējīgāku, ļauj turēt slodzi ilgāk vai glābj ekstremālās situācijās. Īpaši svarīgi tas ir masīviem vai gara auguma sportistiem.

Gluteus treniņš spēka režīmā meitenēm-pusaudzēm pavisam NOTEIKTI ir visvieglāk paveicamais fiziskais uzdevums, kas, piemēram, basketbolistēm var dot labu progresu.

Ja sportā bērniem netiek ļoti savlaicīgi iemācīts ieslēgt kustībās gurnu, vēlāk tas būs izdarāms daudz grūtāk. Atsperties caur gurnu, "uziet" uz gurna, amortizēt ar gurnu utt. - tie ir efektīvas pārvietošanās pamati.
Starta uzrāviens, aizsardzības stāja, bremzēšana, pareiza piezemēšanās, kas netraumē ceļus, slidošana uz ārējās šķautnes, "visu bumbiņu" dabūšana tenisā, efektīva manevrēšana kalnu slēpošanā...

Ar ko sportistam sākt?
Pirmkārt - tikt skaidrībā ar sevi, notestēt kā darbojas viss ķermenis kopumā, īpaši sēžas daļā. Pārbaudīt spēku, lokanību un kustību prasmes, lai pieslīpētu tehniku un uzlabotu fiziskās īpašības tur, kur tas ir vajadzīgs. Ir vienkārši vingrinājumi, kas, pat reizi nedēļā pareizi izpildīti var dot labu efektu.

Sēžas muskuļi var būt un tiem arī ir jābūt stipriem visiem cilvēkiem, ne tikai sportistiem. Pirmkārt jau tas nodrošina dzīves kvalitāti un vingruma sajūtu. Sportā tas nozīmē panākumus. Starp citu, labi trenēti sēžas muskuļi veido arī graciozu un izskatīgu gaitu, kas meitenēm varētu būt sevišķi svarīgi.

P.s. lai sportistam attīstītu ne tikai sēžas muskuļus, bet vispār labu fizisko formu, katru sezonu ir jābūt konkrētam, strukturētam un cikliskam fiziskās sagatavošanas plānam.

Lasīt 127 reizes

Aptauja

Kurš aktīvās atpūtas veids Tev patīk vislabāk?

Notikumu kalendārs

December 2018
M T W T F S S
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6