Metodiskie materiāli
Ceturtdiena, 15 Maijs 2014 10:04

Garā stipro noslēpumi

Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

Raksta autors: Mihails Trofimovs, medicīnas zinātņu kandidāts

Mediķis un „Ronis” ar lielu stāžu, analizē ziemas peldēšanas stirpās un vājās puses, kā dzīves tonusa paaugstināšanas veidu, dodot prātam mundrumu un domām – skaidrību.

Ledains ūdens ir noderīgs gan

prātam, gan ķermenim

Aleksandrs Suvorovs

Neraugoties uz jebkurām slodzēm, cilvēkam ir jābūt formā. Bieži nepietiek tikai ar laiku pārdomām, lai spētu pieņemt precīzus lēmumus. Nepieciešams vēl būt možam tādā mērā, lai izanalizētu maksimāli daudz iespējamo variantu un izvēlēties tikai vienu – optimālo. Tāpēc nepieciešams pastāvīgi atjaunot organisma spēkus un enerģiju, kuru tas patērē. Viens no veidiem (kuru arvien biežāk pēdējā laikā izmanto politiķi un biznesmeņi) – ziemas peldēšana, jo tā neatņem daudz laika: pat vissaspringtākajā darba ritmā var atrast pāris stundu, lai 2-3 reizes nedēļā, lai iegremdētos āliņģī pirms darba dienas sākuma. Savukārt rezultāts – tāda darbaspēju palielināšanās un saslimšanas gadījumu pazemināšanās, kuru nevar panākt apmeklējot tikai sporta klubus. Šīs atveseļošanās sistēmas vēstures saknes ir sākušās tālu pagātnē.

Ziemas peldēšana – gandrīz vai ekskluzīva austrumslāvu ziemas aizraušanās, viņu gadsimtu tradīcijas. Kristietības reliģiskā praktizēšana šeit cieši saskaras ar vecajām pagāniskajām tradīcijām. Senajā Krievzemē, peldoties āliņģī, cilvēki ne tikai nomazgāja grēkus, bet arī dziedināja sevi no daudzām slimībām. Pie tam „roņošana” palīdzēja, ne tikai pie ķermeņa saslimšanām (tādiem, kā artrīts, migrēna, radikulīts), bieži vien „roņošana” palīdzēja sadziedēt arī „dvēseles slimības”, kā depresija, ilgstoša dzeršana utt.

Kur tad slēpjas šīs ekstremālās atveseļošanās sistēmas unikalitāte? Mūsu autors – cilvēks, kompetents medicīnā un ziemas peldēšanā (jau 3 gadus peldas ziemā dažādās dabīgās ūdenskrātuvēs, tai skaitā jūrā) veic analīzi tiem – kuri paši ir aktīvi un meklē sava organisma slēptās rezerves.      

Galējā norūdīšanās pakāpe

Pirms izlemjat spert tik neordināru soli, kā ziemas peldēšana, labi būtu uzdot sev jautājumu: „kam man tas vajadzīgs?”. Ja mērķis – tikai izrādīties citu priekšā vai uzjautrināt kompāniju saunā, labāk uzreiz atteikties no šīs ieceres un atrast daudz mazāk ekstremālu pašapliecināšanās veidu. Pavisam cita lieta, ja jūs vēlaties iegūt mundrumu, veselību, neatkārtojumu dzīves tonusu, optimismu un noturību pret stresu, atbrīvoties no ikgadējām iesnām, kā arī izbaudīt pelnītu lepnumu par sava neticīgā „ego” pārvarēšanu.

Tomēr šī nodarbe prasa nopietnu attieksmes un seku izvērtēšanu. Pilnīgi veltīgi no ziemas peldēšanās gaidīt atveseļošanās un tonizējošu efektu, ar to nodarbojoties 2-3 reizes pusgadā, pie tam turpinot smēķēt un regulāri lietojot alkoholu. „Roņošanas” laikā aukstums ilgstoši iedarbojas uz organismu (notiek hipotermija) – un tā ir augstākā norūdīšanās pakāpe. Parasti ar norūdīšanos saprot piemērošanos aukstumam, taču šīs norūdīšanās izpratne ir daudz plašāka: tā ietver organisma noturības paaugstināšanu arī pret karstumu, temperatūras kontrastu, vēju, mitrumu un citiem apkārtējās vides nelabvēlīgiem faktoriem, paaugstinot organisma adaptīvās spējas kopumā. „Roņošana” – pēc būtības ir tas pats stress, taču stress ar plus zīmi, liekot visām organisma sistēmām adaptēties ekstremāliem nosacījumiem. Iekšējo resursu mobilizācija notiek momentāli un ar maksimālu funkcionālu noslodzi.

Kas tad notiek ar organismu auksta ūdens mijiedarbības rezultātā? Tā kā siltuma vadīšanas spēja ūdenim ir 28 reizes lielāka kā gaisam, iegremdējoties āliņģī, ķermeņa virskārta sāk intensīvi atdot siltumu un ar organismu notiek sekojošais: pie īslaicīgas aukstuma mijiedarbības (1-2min) pulss kļūst lēnāks par 10 – 15%, skābekļa patēriņš paaugstinās gandrīz par 6 reizēm, zemādas asinsvadi strauji saraujas, kas ir lielisks vingrinājums kapilāru nostiprināšanā un pie tam iekšējie orgāni saņem lielu asins devu. Siltuma ražošana organismā pieaug 10 reizes (visi ziemā ir redzējuši, kā izplūst tvaika mākonis no „roņa”, kas tikko kā izlīdis no āliņģa, bet pats viņš pat divdesmit grādu salā tajā brīdī izjūt dziļu siltumu).

Cilvēks, kas ir tikko izbaudījis ledainu peldi, izbauda eiforiju un neparastu emocionālo un garīgo spēku pacēlumu, kas izskaidrojams ar asins izmestajiem „prieka hormoniem” – endrofīniem. Paceltais noskaņojums un tonusa paaugstināšana saglabājas vēl apmēram pāris stundas pēc peldes. Tai pašā laikā, virsnieru dziedzeri reaģējot uz auksto stresa stāvokli izdala hormonus, kas paredzēti steidzamai pamatorgānu un fizioloģiskās sistēmas uzturēšanai ekstremālās situācijās. Šādi hormoni (kortikorsteroidi) ir apgādāti ar spēcīgu pretiekaisuma iedarbību, ar ko izskaidrojama to „roņotāju” atveseļošanās, kuri slimo ar hroniskām iekaisuma saslimšanām.

Iegremdējoties āliņģi atkal un atkal, „roņi” trenē organismu, ar katru reizi paaugstinot tā adaptīvās iespējas. Tieši tāpēc „roņi” ar stāžu pārnes strauju temperatūras maiņu daudz vieglāk un ir spējīgi daudz ilgāk turēties ledainā ūdenī, ka jauniņie. Intensīvā režīmā tiek trenētas visas organisma sistēmas – sākot no sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas un beidzot ar endokrīno, tieši tāpēc tik plašs ir „roņošanas” ārstēšanās spektrs. Fakts, ka saaukstēšanās gadījumi „roņiem” pazeminās par 5 reizēm, ir pārliecinošs arguments par labu šai norūdīšanās metodei. Šādu profilaktisku efektu nav spējīgi sniegt pat mūsdienu imunitāti stimulējošie preparāti, kurus lieto gripas epidēmijas gadījumos, kas samazina saslimšanas risku tikai par 1,3 – 3 reizēm. Ja „ronis” tomēr saslimst epidēmijas laikā, slimība viņam norisināsies vieglā formā un atveseļošanās noritēs gandrīz 3 reizes ātrāk.

„Roņošanas” labums neaprobežojas tikai ar noturības paaugstināšanos pret saaukstēšanās infekcijām. Pie sistemātiskām un ilgstošām ziemas peldēšanās nodarbēm aktivizējas vielmaiņas procesi šūnās uz aktivitātes palielināšanos no iekšējo „enerģētisko staciju” - mitohondriju rēķina. Savukārt tas sekmē bojāto šūnu atjaunošanos un funkciju uzlabošanos veselajām šūnām. Kā parāda aptaujāto dati, vairākums tiem, kuri kļuva par „roņiem”, lai atbrīvotos no dažādām hroniskām kaitēm – to stāvoklis būtiski ir uzlabojies. „Roņiem” palielinās plaušu ietilpība, krūšu kurvja apmērs, muskuļu spēks, fiziskās un garīgās darbaspējas, palielinās tolerance pret magnētiskajām vētrām un klimatiskajām kataklizmām.

Ne velti varenais Pulkvedis Aleksandrs Suvorovs uzskatīja, ka „ledains ūdens ir noderīgs, gan ķermenim, gan prātam”. Mūsdienu jaunākie pētījumi parāda, ka „roņošana” pazemina nosacīto bioloģisko cilvēka vecumu neatkarīgi no dzimuma un ģenētiskā mantojuma. Tas ir iegūst atjaunināšanās (kļūstot jaunākam) efektu un sekmē ilgdzīvošanu. Jo ne velti trešo vietu ilgdzīvošanā ieņem Ojamjonskijs rajons, kurs sals reizēm sasniedz 60-70 grādus. Tāpat tiek uzskatīts, ka „roņošana” sekmē smago metālu, nitrītu un pesticīdu izvadīšanu no organisma.

„Roņi” un riska grupas

„Ja es ielēkšu āliņģi, tad tai pašā mirklī nomiršu, saslimšu vai atsaldēšu sev kaut ko” - tā domā daudzi. Tik tiešām bailēm ir lielas acis, lai gan lēkt āliņģī „uz sitiena” nerekomendējas pat rūdītiem cilvēkiem. Tā ir savdabīga psiholoģiska barjera - bailes no ledaina ūdens. Pirmās iegremdēšanās laikā to neizbēgami nākas pārvarēt jebkuram jaunajam „ronim”. Bieži vien šādas paniskas bailes rodas no sava organisma reālo resursu un iespēju nepārzināšanas dēļ, kurus vēl uzkarsē nekompetentu „labvēļu” padomi. Nenoliedzami, ja jau iepriekš sevi noskaņo uz šādu rezultātu, tik tiešām var attapties slimnīcas gultā, jo pašiedvesmai ir milzīgs spēks. Literatūrā tiek atzīmēts, ka 90% bojāgājušo skaitu kuģu avāriju gadījumos sastāda nevis pārsalšanas sekas, bet gan panika, bailes un neticība saviem spēkiem. Savukārt, optimistiskie, uz izglābšanos orientētie ir saglabājuši dzīvību pat tādos gadījumos, kuros sākotnēji liktos, ka izglābšanās ir neiespējama.

Cilvēka organisma adaptīvie resursi ir tik milzīgi, ka bieži vien izbrīna pat pieredzes bagātākos reanimatologus. Pēc Medicīnas pētnieciskā institūta VMS, ASV speciālistu datiem, cilvēka temperatūras pazemināšanās līdz 35C ir robeža, pēc kuras sākas nopietnas izmaiņas organismā, bet pazemināšanās līdz 24C ir nāvējoša. Protams, ar cilvēku nekas slikts nevar notikt salīdzinoši vesels cilvēks, kurš iegremdējas āliņģī tikai uz pāris mirkļiem.

Pretestība aukstumam – iezīme, kas ir dziļi individuāla, ko stipri ietekmē psiholoģiskie apsvērumi. Tieši tāpēc pirms tam, kā sākt nopietni gatavoties kļūt par „roni”, noteikti ir jāpakonsultējas ar zinošu ārstu, kurš praktizē šo metodi un saprot tā būtību. Jo eksistē saslimšanas, pie kurām ziemas peldes ir kaitīgas (smagas nervu un smadzeņu sistēmas slimības, aritmija, sirds mazspēja, alerģija pret aukstumu, kā arī drudža stāvoklis vai saasinātas hroniskas saslimšanas). Un, ja „roņošana” medicīnisku apsvērumu dēļ Jums ir aizliegta, var norūdīties izmantojot aukstu apslacināšanos vai kontrastdušu.

Liela nozīme ir individuālai organisma noturībai pret zemām temperatūrām. Zināms, ka cilvēks vairāk ir pakļauts atdzišanai, kad ir pārguris, badojas, pārmērīgi lieto alkoholu, pēc traumām. Atdzišanas ātrumu tāpat ietekmē zemādas tauku slāņa lielums (katrs liekais cm samazina siltumatdevi par 2,7 reizēm), vecums, dzimums un cilvēka uzvedība ūdenī.

Daži mani kolēģi negatīvi attiecas pret „roņošanu” un runā par potences pazemināšanos, iekaisuma saslimšanām sieviešu dzimuma sfērā utt. Viņi kā likums, nepraktizē ekstremālo norūdīšanos un viņu secinājumi balstās uz informāciju no tādiem pētījumiem, kur novērojamo „roņu” skaits bija neliels. Pie tam netiek ņemts vērā, ka ekstrēmo norūdīšanos bieži pielieto cilvēki ar dažādām hroniskām saslimšanām (ar išēmiskajām sirdsslimībām, hipertoniju, elpošanas orgānu saslimšanu, artrītu u.c), vēloties uzlabot savu stāvokli pēc ilgstošas nesekmīgas ārstēšanās ar tradicionālām metodēm. Tur ir arī paradokss, ka šie cilvēki nodarbojoties ar „roņošanu” kaut vai pāris gadus, atzīmē, ka nav izveseļojušies, bet noteikti uzlabojuši savu stāvokli, par to liecina arī 20 – 40 gadus ilgie novērojumi par ziemas peldētāju veselības stāvokli vairākos „roņotāju” klubos. Šiem spēcīgajiem un dzīvespriecīgajiem cilvēkiem nepiemīt neviens no negatīvajiem efektiem, par kuriem runā ekstrēmās norūdīšanās pretinieki.

Cik liels aukstums ir nekaitīgs?

Protams, ir jāatceras, ka aukstums, kā jebkura ārstējoša parādība, ir laba ar mēru un tās pārdozēšana var novest pie saslimšanām vai rasties tā saucamais „aukstuma nogurums”. Tādēļ slodzēm jābūt stingri individuālām. Jaunajiem „roņiem” grūti noteikt optimālo peldēšanās ilgumu, katrā gadījumā tas ir īss – ieskrēja un izskrēja. Pie tam eksistē metodikas, kuri izstrādā sporta medicīnas jomā, ļaujot noteikt individuālo norūdīšanās režīmu, nodrošinot maksimāli labvēlīgu efektu pie minimāli negatīvām sekām.

Blakus kopējām rekomendācijām, kas ietvertas tabulā, ir jāņem vērā ārējās vides nosacījumi peldēšanās dienā – temperatūru un gaisa mitrumu, vēja ātrumu, kā arī pašsajūtu konkrētajā dienā. Sākotnēji peldēšanas ilgumam vajadzētu būt īsam un ar laiku virzīties uz ilgāku pavadīšanu aukstajā ūdenī. Vai ir iespējama atkāpšanās pretējā virzienā pēc ilgstošiem peldes pārtraukumiem vai slimībām, pie nelabvēlīgiem laika nosacījumiem utt.? Pie laika apstākļu pasliktināšanās aukstuma noslodzes dozai jāsamazinās, labā laikā - paliek tāda pati vai palielinās, t.i. nepietiekama aukstuma uzņemšana tiek aizstāta ar ilgāku pavadīšanu ūdenī. Sievietēm vajadzētu pieturēties pie minimāli rekomendētā laika, vismaz līdz individuāli izstrādātai noturībai pret aukstuma slodzi. Viens no uzticamākajiem un uzskatāmākajiem rādītājiem pietiekamai aukstuma slodzei ir ādas nokrāsošanās sarkanā pēc izlīšanas no ūdens un, atkarībā no norūdīšanās pakāpes, saglabājas līdz 2 minūtēm. Citi rādītāji – sāpes rokas vai kājas pirkstos, ir saistīti ar izmaiņām tauku tonusā pie iegremdēšanās ledainā ūdenī. Trenētiem „roņiem”, kā arī ne pārāk aukstā ūdenī sāpes pirkstos var parādīties vēlāk vai neparādīties vispār.

Intervāls starp peldēm vajadzētu būt ne mazākam, kā 24 h. Peldēšanās biežums ir apgriezti proporcionāls aukstuma slodzei: jo tā ir ilgāks laiks tiek pavadīts āliņģī, jo retākām jābūt peldēm un otrādi. Par optimālo var uzskatīt režīmu pie kura peldēšanu atkārto ik pēc divām dienām, lai gan katrs pats izvēlas sev piemērotāko grafiku – „roņi” ar stāžu nevar iedomāties ikdienu bez iegremdēšanos āliņģī, bet kādam citam pilnīgi pietiek ar diviem peldējumiem nedēļā.

Neekstremālie ieteikumi ekstremālai metodei

  • Neforsējiet notikumus, taču tai pašā laikā nedariet lielus pārtraukumus – „roņošanā” ļoti svarīga ir pakāpenība un regularitāte. Pretējā gadījumā Jūs riskējat saaukstēties.
  • Peldaties dabiskajās atvērtajās ūdenstilpēs. Dažādie mākslīgie veidojumi Jums liedz pašu galveno – gandarījumu no saskares ar dabu. Labākais laiks peldei – rīts.
  • Ja slikti jūtaties (saslimāt, neizgulējāties) pārnesiet procedūru uz citu dienu. Ziemas peldēm ir jānes prieks, nevis obligāts nepatīkams pienākums. Tādēļ pozitīvs noskaņojums ir obligāts.
  • Cenšaties nepeldēties viens pats – maz kas var notikt. Pirms un pēc peldes ir noderīgi paieties ātrā gaitā 15-20 min. Var arī skriet.
  • Nekad nesavienojiet ziemas peldēšanu un alkohola lietošanu. Dzērušam ir „jūra līdz ceļiem” - rezultāts var būt bēdīgs.
  • Apģērbam ar kuru dodaties peldēties ir jābūt vieglam, bet pietiekami siltam, labi aizsargājošam no vēja un nokrišņiem.
  • Kad esat izģērbies – nevajag baidīties un kavēties, izlēmīgi ejiet ūdenī. Atcerieties, ka papildus būšana bez apģērba ārā palielina organisma atdzišanu.
  • Neleciet āliņģī, laidieties ūdenī pakāpeniski un nepeldiet pārāk tālu.
  • Ja atļauj situācija, labāk iet peldēties „Ādama” vai „Ievas” tērpā, jo peldbikses vai pelkostīms var ātri sasalt.
  • Peldēties jāiet ir ar temočībiņām, lai nepiesaltu kājas pie ledus.
  • Iegremdējoties ūdenī turiet muti ciet, jo zobu emalja ir ļoti jūtīga pret ledainu ūdeni.
  • Pēc peldes nestāviet vējā, jo mitrs ķermenis turpina aktīvi atdzist. Jāsaģērbjas un tie, kuri vēlas var turpināt citas fiziskas aktivitātes.
  • Āliņģim jābūt ir apstrādātam, lai nebūtu iespējams saskrāpēties vai sadurties.
  1. J

Rakstu no krievu valodas tulkojis Kaspars Karolis, kurš šogad sācis nodarboties ar „roņošanos”

Lasīt 7355 reizes

Aptauja

Kurš aktīvās atpūtas veids Tev patīk vislabāk?

Notikumu kalendārs

September 2018
M T W T F S S
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30